"Neredzamā pasaule"

... krietni netveramāka nekā tā, kas aiz simboliem "e=mc kvadrātā" slēpjas. Un kuru izgudrojis Einšteins. Šis ir jautājums par sajūtamo laiku, kas jūtami atšķiras no pulksteņa ritējuma. Bet sajūtamajam laikam mēs visi esam pakļauti bez izņēmuma.

Gandrīz visi esam ievērojuši – ka sajūtamais laiks rit te ātrāk, te lēnāk. Klasiskajās reizēs: kad kaut ko gaidam, tad minūtes un pat stundas it kā lēnām velkas. Un otrādi, kad daram interesantu un sirdij patīkamu darbu- tad šis laiks it kā paātrinās.

Varu šajā sakarībā padalīties ar dažām zināšanām...(kas nav gūtas no grāmatām, avīzēn vai "zintniekiem"). Mēs tiekam vadīti caur sajūtamo laiku. Mums iedalīts "darba dienas laikā" uz Zemes virsas ne tikai noteikts daudzums darba, bet arī dabošanās sadalījums mūža (tā pati "darba diena" pirms dvēseles atdalīšanās no miesas brīža) garumā. Visaugstākais, kura "pirksti" mēs esam vairāk kā 6 miljardu skaitā, caur sajūtamo laiku regulē katru no mums atsevišķi ņemto. Neļaujot pārāk slaistīties, kā arī nedodot iespēju pārforsēt.

Vēl jo vairāk – visas mūsu darbības ir iedalīties katram mūsu mūža periodam. Ir brīdis, kad jāaug, ir gadi kad jānobriest, ir gadi- kad jādarbojas ar maksimumu. Ir gadi, kad pakāpeniski jāsašaurinās savā darbībā. Un ir jāprotas laikā "novākties no skatuves". Ar "novākšanos" saprotot ne tika visa pabeigšanu vecuma galā, bet arī virziena maiņu pusmūžā un vēl jaunākos gados.

Izveidojas tāda sava veida relaitivitāte – jo vairāk dari, jo darba daudzums tiek samazināts caur sajūtamā laika paātrināšanos. Un otrādi. Finālā Visaugstākais mums katrai diena iedala darāmo porciju. Tamdēļ – lai mēs savi dzīvības enerģiju (kas ir galīgs lielums, kad tā izsīkst- tad mums jāatvadās no šīs pasaules) nešķiestu veltīgi. Un tērētu ar paliekošu rezultātu.

Un tamdēļ spēkā ir arī kopējais sajūtamā laika paātrinājums – nu jau visas cilvēces kopējā konterkstā. Medijos jau dzirdēts "dienas rit kā stundas, stundas rit kā minūtes..., gadi rit kā nedēļas". Tas tamdēļ – ka pasaules sabiedriskā aktivitāte palielinās, bet sajūtamais laiks paātrinās. Tādējādi mūs sviežot atpakaļ savā vietā. Visaugstākais mums neļaus kaut kam notikt ne pirms sava laika, ne arī ar nokavēšanos. Viss ir sen ieregulēts.

Vai ne?

Birkas: dievs, neredzamā pasaule.